Kā notiek darbs?
Terapijā mēs strādājam trīs līmeņos:
1. Domas un emocijas
Tu saproti, kas ar tevi notiek un kāpēc.
2. Ķermenis
Mācies pamanīt un atbrīvot spriedzi, kas krājusies ķermenī.
3. Attiecības
Tu ieraugi savus attiecību modeļus un vari tos mainīt.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Daudzas mūsu grūtības sakņojas iepriekšējā pieredzē.
Tās turpina ietekmēt mūsu izvēles, reakcijas un pašsajūtu — bieži pat nepamanīti.
Terapijā iespējams:
- drošā vidē izpētīt šīs pieredzes
- atbrīvot iestrēgušas emocijas
- iegūt jaunu veidu, kā būt attiecībās ar sevi un citiem
Psihoterapija palīdzēs,ja jūs moka:
depresija,
miega traucējumi,
trauksme un uztraukums,
mazinātas darba spējas,
fobija (uzmācīgas bailes),
seksuāli traucējumi,
sarežģījumi attiecībās ar tuviniekiem vai citiem cilvēkiem,
neizskaidrojamas sūdzības par ķermeni, kam nav medicīnisks izskaidrojums.
Simptomi var būt arī:
vēdersāpes un aizcietējumi,
sāpes krūtīs vai sirdsklauves,
reibonis,
elpošanas traucējumi,
galvassāpes,
redzes traucējumi,
ģībonis,
muskuļu vājums,
menstruālā cikla traucējumi,
neauglība.
Psihoterapijā atrod sakaru starp simptomiem un šādām dzīves situācijām:
* zaudējumi,
* bezdarbs,
* šķiršanās,
* bērna piedzimšana,
* attiecību grūtības,
* konkurence darbā,
* vardarbība.
Šādas situācijas var izpausties dažādi-caur agresivitāti, caur vilšanos,caur bezpalīdzību, caur padošanos, caur nomāktību. Simptomi rodas, ja kādas emocijas, piemēram,dusmas, bailes, bēdas, prieks, skaudība, greizsirdība, vaina, kauns uc. tiek apspiestas vai noliegtas vai cilvēks izvairās no pārdzīvojuma.
Psihoterapija sākas ar sarunu un izpēti.
Labi, ja klients ir motivēts psihoterapijai, ja klients nāk regulāri, ja ir spējīgs runāt par sevi.
Izpēte beidzas ar to, (tās varētu būt kādas 3 sesijas), kad terapeits var definēt iemeslu, kāpēc klients ir atnācis, ir atrasts iespējamais apslēptais cēlonis. Ir informācija par viņa vēsturi, sūdzību sākumu un ilgumu un to, vai toreiz bija kāds traumatisks notikums. Ir informācija par klienta tuvām attiecībām ar laulāto vai mīļāko, ar bērniem, vecākiem,radiem. Tiek izvērtētas cilvēka vecuma specifiskās problēmas - pusaudža gadus, grūtniecību, pusmūža krīzi, aiziešanu pensijā, profesionālais apmierinājums, vaļasprieks, reliģiskā piederība.Pēc izpētes psihoterapeits piedāvā cilvēkam piemērotākos psihoterapijas veidus un tiek noslēgts terapijas kontrakts, ja klients to vēlas un ir gatavs.
Psihoterapijā parasti klienti nāk pie psihoterapeita 45-50 minūšu vizītē 1 reizi nedēļā dažus mēnešus, ja tā ir krīzes vai īsā veida terapija, vai vairākus gadus, ja tā ir ilgtermiņa psihoterapija.
Psihoterapijā klientam palīdz apzināties un pieņemt savas jūtas, izprast tās, ieraudzīt un izprast zemapziņas konfliktus, neveselīgus izturēšanās veidus, līdz ar to mazinās vai izzūd simptomi, notiek garīga personības augšana un iespējama personības funkcionēšana augstākā līmenī. Cilvēks var justies, domāt, uzvesties brīvi, apzināt savas dzīves īsto piepildījumu, nevis darboties izdzīvošanas vai galā tikšanas līmenī.
Ja psihoterapijas mērķis ir tikai izbēgt no akūtiem simptomiem, tā varētu būt īstermiņa psihoterapija vai psiholoģiskā konsultēšana, ja mērķis attīstīt nobriedušāku personību, tā būs ilgtermiņa psihoterapija.
Vēl par psihoterapiju
Psihoterapeitiska analīze ir piemērota arī cilvēkiem ar lielu interesi par savu iekšējo pasauli un tās konfliktiem, cilvēkiem, kuri cieš no sava rakstura traucējumiem, cilvēkiem, kam ir pietiekami enerģijas sevis izpratnei un pārmaiņām.Zemapziņa un apziņa, dziņas, konflikti, jūtas, psihiskie aizsargmehānismi, sapņi, cilvēka attiecības ar citiem un pašam ar sevi ir tas, ko pētī psihoanalīze.
Psihoanalīzes procesā klients pārnes uz terapeitu savas jūtas, domas un cerības, kas īstenībā pieder pagātnes attiecībām (ar māti, tēvu un citām svarīgām personām), bet apzināti izliekas, it kā tās spontāni būtu radušās attiecībās ar terapeitu. Šo procesu dēvē par pārnesi, un tās analīzei ir būtisks ārstniecisks efekts.
Psihoterapija ir abpusējs darbs, klientam jābūt spējai izturēt arī vilšanos un grūtības, ka gaidītais rezultāts, apmierinājums nav tik ātri sasniedzams.
Svarīgs kvalificēta psihoaterapeita darba instruments ir viņa paša jūtas pret pacientu - pretpārnese, kas ļauj abiem simboliski it kā izdzīvot pacientam raksturīgās attiecības analīzes procesā.
Psihoterapija Latvijā: ir "maksas pakalpojums". Cilvēkam jābūt labi motivētam un maksātspējīgam, lai izmantotu šo iespēju. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka psihoterapija atmaksājas, jo cilvēki pēc ilgtermiņa psihoterapijas daudz mazāk slimo un ārstējas, profesionāli attīstās un pelna labāk, veido stabilākas attiecības.
Psihoterapeitam pastāv augsti apmācības standarti visās pasaules valstīs, kontrolējot apmācības programmas un rezultātus IPA atzītos institūtos.
Par psihoterapeitu oficiāli var kļūt ārsts psihiatrs vai psihologas ar maģistra grādu, kas vismaz 4 gadus kvalificējas IPA atzītā institūtā, iziet ilgstošu personīgo psihoterapiju, teorijas un tehnikas seminārus un vairāk gadīgu pārraudzības (supervīzijas) procesu savam darbam ar klientiem pie apmācīt tiesīgiem psihoterapeitiem, ir valstī atzītas psihoterapeitu biedrības sertificēts speciālists.
Psihoanalīzes pamatlicējs ir Zigmunds Freids, bet tās teorijas 100 gadu laikā ir krietni papildinātas, pārstrādātas un attīstījušās dažādos virzienos. Viens no tādiem virzieniem ir psihoorganiskā analīze, kas viena no 20. gadsimta nogalē izveidotajām psihoterapijas metodēm. Tā radusies, apvienojot atsevišķus psihoanalīzes aspektus un uz ķermeni orientētās psihoterapijas elementus.
POA apskata cilvēku nesaraujamā ķermeņa un psihes mijiedarbībā, kā arī attiecību jomā - Es-Tu, Es-Pasaule - Likums.
POA mērķis ir panākt, lai indivīds pieņem sevi tādu, kāds viņš ir un pēc tam iespēju robežās maina to, ko vēlas un spēj. Būtiski ir apzināties dziļākās vēlmes un vajadzības un izpaust tās saskaņā ar reālajām iekšējām un ārējām iespējām.
POA ir attīstījusi savu teoriju un metodoloģiju, kura atzīta EPA(Eiropas Psihoterapijas Asociācija)
Psihoorganiskās analīzes oriģinālkoncepcijas:
- psihoorganiskais aplis kā diagnostikas instruments;
- primārais impulss, kas ļauj izprast indivīda dziļākās vēlmes un vajadzības;
- pieci soļi uz ceļā uz realitāti, “dzimšanas teorija “ ;
- vārda “ķermenis” - katrs vārds ir izjūtams arī fiziski, ķermeniski;
– darbs ar cilveka individuālo dzīves filozofiju;
- „trīs formas”, kas aplūko indivīda attiecības ar sevi pašu, ar otru un ar sabiedrību.
Psihoorganiskā analīze piedāvā plašu metožu klāstu – verbalizāciju, darbu ar ķermeni, ar iztēli, psihoterapeitisko atiecību izpēti. Cilvēkam tiek dota iespēja izzināt savas dziļākās vēlmes un vajadzības, izprast savu uzvedību un attiecības ar citiem, integrēt sāpīgus pagātnes notikumus, apzināties savu vietu dzimtas vēsturē un sabiedrībā, savienojot konkrētas situācijas, ar tam saistītās jūtas un to izpausmi vienotā, cieņpilnā personiskajā dzīves stāstā. (www.poa.lv)